Balastvielas

Balastvielas ir augu valsts produktos sastopamie saliktie ogļhidrāti, kas cilvēka gremošanas traktā gandrīz nesadalās un neuzsūcas, jo gremošanas orgāni neizdala fermentus, kas varētu ar uzturu uzņemtās balastvielas sašķelt. Līdz ar to tām nav uzturvērtības, tomēr uzturā balastvielas ir nepieciešamas, jo tās stimulē zarnu peristaltiku, mazina kaitīgo vielu veidošanos resnajā zarnā, pazemina holesterīna līmeni asinīs, palēnina tauku un vienkāršo cukuru uzsūkšanos, mazina toksisko vielu iedarbību, novērš dažas gremošanas orgānu slimības un labvēlīgi ietekmē zarnu mikrofloru. Tomēr, ja pārmērīgi daudz tiek ēsti balastvielām bagāti produkti, var rasties caureja un vēdera uzpūšanās.
 
Cilvēka organismam nepieciešams regulāri uzņemt balastvielas, ieteicamais daudzums 30 -35 g dienā vai 10-13 g/ 1000 kcal.
 
Balastvielas tiek iedalītas:
 
• ūdenī šķīstošās balastvielas (pektīni, oligosaharīdi un rezistentā ciete) – augļos (īpaši ābolos), auzās, pākšaugos, sēklās, sēnēs. Tās gandrīz pilnībā sadala resnās zarnas mikroorganismi. Labvēlīgi iedarbojas uz tauku un ogļhidrātu vielmaiņu un palīdz regulēt holesterīna un cukura līmeni asinīs. Baro resnās zarnas šūnas un palīdz uzturēt veselu resnās zarnas gļotādu;
 
• ūdenī nešķīstošās balastvielas (celuloze, hemiceluloze, lignīns) – augļu, ogu miziņās, klijās (klijas jāēd kopā ar pietiekamu šķidruma daudzumu, t.i., uz katru ēdamkaroti kliju jāuzdzer glāze šķidruma. Sausas klijas var radīt zarnu nosprostojumu), riekstos, pilngraudu produktos. Saista daudz ūdens, tā sašķidrinot zarnu saturu. Veicina regulāru vēdera izeju, mazina toksisko vielu iedarbību resnajās zarnās un aizkavē ar uzturu uzņemtā holesterīna uzsūkšanos.
 
Nešķīstošo un šķīstošo balastvielu vēlamā attiecība ir 3 pret 1.
 
 
Uzturā daudz lietojot balastvielas saturošus produktus (pilngraudu produktus, augļus un dārzeņus), tiek veicināta arī pareiza gremošanas orgānu darbība. Balastvielas rada sāta sajūtu arī tad, ja uzņemts mazāks kaloriju daudzums.
 
Izmantotā literatūra:
1. Zariņš Z., Neimane L., Uztura mācība, Rīga, LU Akadēmiskais apgāds, 2009;
2. Norris C., Healthy eating, UK, Haynes Publishing, 2009;
3. Havensone G., Meija L., Uztura izpratne, Rīga, Lietišķās informācijas dienests, 2010;
4. Veselības ministrija, Veselības veicināšana un dzīvesveids, Balastvielas. Pieejams: www.vm.gov.lv/