Minerālviela |
Funkcijas organismā |
Deficīts |
Dzīvnieku izcelsmes minerāvielas avoti |
Augu izcelsmes minerālvielas avoti |
Dzelzs |
Galvenā fizioloģiskā nozīme ir tā piedalīšanās asinsradē, nepieciešams arī oksidācijas procesos un šūnu vielmaiņā. |
Veģetārieši, vegāni, sievietes. |
Aknas, sarkanā gaļa, olas. |
Pākšaugi, zaļie lapu dārzeņi, žāvēti augļi, griķi. |
Kalcijs |
Veicina asins un kaulaudu veidošanos, piedalās asinsreces reakcijās, ietekmē nervu sistēmas uzbudināmību un muskuļu savilkšanās spēju, regulē šūnu membrānu caurlaidību. |
Cilvēki, kuri ar uzturu neuzņem pietiekami daudz kalcija. D un K vitamīna trūkums. Sievietes pēc menopauzes. |
Piena produkti. |
Graudaugi, tofu siers, sēklas, vīģes, zaļie lapu dārzeņi. |
Magnijs |
Nozīmīgs kaulaudu, muskuļaudu un nervaudu uzbūvē, paplašina asinsvadus, veicina žults izdali, zarnu peristaltiku. |
No alkohola atkarīgi cilvēki. Magnija trūkums uzturā. |
Gaļa, piena produkti. |
Rieksti, sēklas, sēnes, žāvēti augļi, kāposti, spināti, pākšaugi, putraimi. |
Fosfors |
Regulē nervu darbību, nepieciešams kaulaudu un sarkano asinsķermenīšu veidošanai, smadzeņu darbībai. |
Cilvēki, kuri ilgstoši lieto antacīdus līdzekļus*. Ļaundabīgie audzēji. No alkohola atkarīgi cilvēki. |
Gaļa, zivis, olas, piena produkti. |
Pākšaugi, putraimi, sēklas, augļi un dārzeņi. |
Cinks |
Nepieciešams iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbībai, imunitātei, pasargā no infekcijām. |
No alkohola atkarīgi cilvēki. |
Austeres, gaļa, zivis, olas, piena produkti. |
Sēklas, rieksti, graudaugi, pākšaugi, sīpoli, sarkanie pipari, bietes, burkāni, kartupeļi, āboli, upenes. |
Varš |
Kopā ar dzelzi nepieciešams asinsradei, piedalās audu elpošanas procesos, ietekmē iekšējās sekrēcijas dziedzerus. |
Cilvēki, kuri ilgstoši lieto antacīdus līdzekļus. |
Aknas, gaļa, zivis. |
Kakao,rieksti, sēklas, sēnes, auzu pārslas, pilngraudu maize. |
Selēns |
Nepieciešams asins veidošanā, ietilpst šūnu membrānās, nepieciešams imunitātei |
Smēķētāji. Selēna trūkums uzturā. |
Gaļa, olas, piens, zivis. |
Rīsi, rieksti (mandeles, pistācijas), sēklas (sezama sēklas). |
Jods |
Aktīvi piedalās vairogdziedzera funkcijās. |
Joda trūkums augsnē. |
Jūras zivis, piens, olas. |
Jūras augi, jodēta sāls, spināti. |
Hroms |
Saistīts ar glikozes maiņu, stimulē insulīna darbību. |
Hroma trūkums augsnē. |
Gaļa. |
Rieksti, sēklas, rudzu maize, augļi un ogas (atkarīgs no minerālvielas daudzuma augsnē). |
*Antacīdi līdzekļi – zāles, kas neitralizē kuņģa skābi.
Izmantotā literatūra:
1. Zariņš Z., Neimane L., Uztura mācība, Rīga, LU Akadēmiskais apgāds, 2009;
2. Norris C., Healthy eating, UK, Haynes Publishing, 2009;
3. Veselības ministrija, Veselības veicināšana un dzīvesveids, Vitamīni. Pieejams:www.vm.gov.lv/