Olbaltumvielas

Olbaltumvielas ir svarīgākā organisma sastāvdaļa, kas veic dažādas dzīvībai nepieciešamas funkcijas. Olbaltumvielas vajadzīgas plastiskajiem procesiem, kas saistīti ar augšanu, attīstību, organisma šūnu un audu atjaunošanos, tās izpilda arī aizsargfunkcijas, ir fermentu un hormonu struktūrkomponenti. Olbaltumvielas var tikt izmantotas arī kā enerģijas avots, bet tas notiek tikai tad, ja uzturā trūkst ogļhidrāti un tauki vai ir liels enerģijas patēriņš, 1g olbaltumvielas dod 4 kcal jeb 16,7kJ.
 
Olbaltumvielas tiek uzņemtas ar dzīvnieku un augu valsts uzturlīdzekļiem. Svarīgākie dzīvnieku olbaltumvielu avoti ir liesa gaļa un zivis, olas, liesi piena produkti vai piena produkti ar samazinātu tauku daudzumu (siers, piens, jogurts, biezpiens, kefīrs u.c.). Augu olbaltumvielu avoti ir pākšaugi, rieksti, sēklas un pilngraudaugu produkti.
 
Olbaltumvielas sastāv no aminoskābēm. Pārtikas produktos sastopamas ir galvenokārt 20 aminoskābes, kuras tiek iedalītas: 
aizstājamās (cilvēka organismā var veidoties no citām aminoskābēm),
neaizstājamās (cilvēka organismā nevar veidoties no citām aminoskābēm, tās pavisam ir 8, bet zīdaiņiem 10 un tās regulāri jāuzņem ar uzturu).
 
Atkarībā no bioloģiskās vērtības, tas ir, no aminoskābju sastāva, visas olbaltumvielas iedala pilnvērtīgās un nepilnvērtīgās. Pie bioloģiski pilnvērtīgām pieskaita tādas olbaltumvielas, kas satur visas neaizstājamās aminoskābes optimālās attiecībās. Bioloģiski vērtīgākās ir piena un olu olbaltumvielas. Augu olbaltumvielas ir mazvērtīgākas par dzīvnieku olbaltumvielām, jo tajās ir maz neaizstājamo aminoskābju. Tomēr dzīvnieku valsts produkti satur daudz “slikto” – piesātināto taukskābju – tauku. Tāpēc ikdienas uzturā jāizvēlas liesāki gaļas un piena produkti. Augu olbaltumvielu avotu ( riekstu un sēklu) sastāvā ir “labie” – nepiesātināto taukskābju – tauki. Augu olbaltumvielu bioloģisko vērtību var paaugstināt, kombinējot to ēdienus ar dzīvnieku olbaltumvielām.
 
Veselam cilvēkam vajadzīgais olbaltumvielu patēriņš ir atkarīgs no vecuma, dzimuma, fiziskās slodzes. Pieaugušam cilvēkam vēlamais olbaltumvielu daudzums ir 0,8 g uz 1 kg ķermeņa masas. Prasības pēc proteīniem pieaug grūtniecības un bērna zīdīšanas laikā, sportistiem, bērniem un pusaudžiem, kā arī slimības un traumu gadījumā.
 
Ja organismā trūkst olbaltumvielas, īpaši pilnvērtīgās, tad bērniem tiek traucēta garīgā un fiziskā attīstība, pieaugušajiem var rasties dažādi veselības traucējumi, piemēram, nespēja pretoties infekciju slimībām, nogurums, miegainība, muskuļu vājums.
 
Izmantotā literatūra:
1. Zariņš Z., Neimane L., Uztura mācība, Rīga, LU Akadēmiskais apgāds, 2009;
2. Norris C., Healthy eating, UK, Haynes Publishing, 2009;
3. Havensone G., Meija L., Uztura izpratne, Rīga, Lietišķās informācijas dienests, 2010;
4. Veselības ministrija, Veselības veicināšana un dzīvesveids, Olbaltumvielas. Pieejams: www.vm.gov.lv/