Tauki

Tauki organismā galvenokārt ir enerģijas avots, taču tie ietilpst arī citoplazmas un šūnapvalka sastāvā. Bez tam organismā ir tauku rezerves, kas sakopotas taukaudos zem ādas, ap iekšējiem orgāniem un citur. Rezerves tauku daudzums zemādas taukaudos mainās atkarībā no uztura, vecuma un citiem faktoriem. Taukaudi veido hormonus. Tauki pasargā organismu no atdzišanas un amortizē iekšējos orgānus. Tauki nepieciešami, lai organismā uzsūktos taukos šķīstošais A, D, E un K vitamīns, kā arī A vitamīna provitamīns ß- karotīns. Tauki vajadzīgi normālai smadzeņu darbībai, ādas un matu veselībai. Savukārt uzturā tauki uzlabo ēdiena garšu un rada sāta sajūtu.
 
Tauki ir daudz koncentrētāks enerģijas avots par ogļhidrātiem vai olbaltumvielām - 1g tauku dod 9 kcal jeb 37,7 kJ. Taukus cilvēks saņem ar dzīvnieku un augu valsts uzturlīdzekļiem, turklāt tie veidojas organismā arī no ogļhidrātiem. Parasti uzturā tiek lietoti augu, dzīvnieku un pārveidotie augu tauki kā margarīns. Tie var būt redzamā veidā (eļļas, sviests, dzīvnieku tauki) un neredzamā veidā (pienā, sierā, krējumā, gaļā, zivīs, šokolādē, saldumos). Ieteicamais tauku daudzums dienā ir 25% - 30% no kopējā uzņemtās enerģijas daudzuma.
 
Ne visi tauki ir vienlīdz labi veselībai. Tauki tiek dalīti:
 
1. Piesātināto taukskābju tauki – vairāk sastopami dzīvnieku taukos (liellopu, kazas, aitas, cūkas gaļas), kā arī piena taukos un sviestā. Tie palielina risku saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām, piemēram, infarktu un insultu, Alcheimera slimību un ļaundabīgiem audzējiem. Augu izcelsmes produktos piesātinātos taukus satur palmu un kokosriekstu eļļa, kakao sviests.
 
2. Nepiesātināto taukskābju tauki:
Mononepiesātināto taukskābju tauki – galvenokārt atrodami augu eļļās (olīvu, rapšu, zemesriekstu), avokado, olīvēs. Tie pazemina holesterīna līmeni asinīs, sirds asinssvadu saslimšanas, ļaundabīgo audzēju risku.
 
Polinepiesātināto taukskābju tauki ir gan augu eļļās, gan zivīs, īpaši treknajās (lasis, foreleg, bute, siļķe, skumbrija). Dažas šo tauku taukskābes ir īpaši nepieciešamas, jo neveidojas organismā. Omega-6 polinepiesātināto taukskābju tauki ir atrodami saulespuķu, kā arī kukurūzas un sojas eļļā, avocado, riekstos un sēkliņās. Tie uzlabo ādas stāvokli, padara to gludu un elastīgu, mazina ādas sausumu. Mazina risku saslimt ar 2 tipa cukura diabētu. Veido bioloģiski aktīvas vielas. Omega-3 polinepiesātināto taukskābju tauki atrodami treknās zivīs (siļķēs, skumbrijās, lašos, sardīnēs), linu, rapšu eļļā, valriekstos un ķirbju sēklās. Lietojot treknas zivis uzturā vismaz 2 reizes nedēļā, samazinās risks saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām. Pēdējo gadu pētījumos pierādīts, ka nepiesātinātās omega-3 taukskābes var izmantot sirds un asinsvadu, iekaisuma slimību tādu kā reimatoīdais artrīts, čūlainais kolīts un Krona slimības ārstēšanā, kā arī smadzeņu darbības uzlabošanai, depresijas mazināšanai.
 
Gan piesātinātās, gan nepiesātinātās taukskābes nodrošina organismu ar enerģiju, aizsargslāņu veidošanos un vitamīnu uzsūkšanos, taču tikai nepiesātinātās taukskābes veido bioloģiski aktīvās vielas un šūnu membrānas.
 
Trans taukskābes – tās rodas pārtikas produktos no trim galvenajiem avotiem:
 
1. Baktēriju izraisīta nepiesātināto taukskābju pārveidošanās atgremotājdzīvnieku (piemēram, govju un aitu) gremošanas orgānos (līdz ar to trans taukskābes nokļūst šo dzīvnieku taukos, gaļā un pienā);
 
2. Augu eļļu rūpnieciska hidrogenēšana vai sacietināšana, lai ražotu margarīnus un tauku pastas;
 
3. Tauku karsēšana, pārtikas produktu cepšana eļļā augstā temperatūrā.
 
Tādējādi trans taukskābes ir sastopamas liellopu gaļā, aitas un jēra gaļā un taukos, šo dzīvnieku pienā, pārtikas produktos, kas ir ražoti no šo dzīvnieku piena un gaļas, krējuma izstrādājumos, margarīnā, augu tauku maisījumos un pastās, saldējumos, maizē, saldajos batoniņos, desertos, cepumos, pīrāgos, kūkās, konfektēs, bulciņās, kā arī ceptos, eļļā gatavotos pārtikas produktos, pusfabrikātos.
 
Daudzi pētījumi pierāda, ka trans taukskābes, tāpat kā piesātinātās taukskābes paaugstina „sliktā” holesterīna līmeni asinīs, tādējādi palielinot koronārās sirds slimības risku. Bet atšķirībā no piesātinātajām taukskābēm, trans taukskābes samazina „labā” holesterīna līmeni un paaugstināta asins triglicerīdu līmeni, kas ir saistīts ar paaugstinātu koronārās sirds slimības risku.
 
Tātad līdzvērtīgs daudzums (vienā gramā) trans taukskābju var palielināt koronārās sirds slimības risku vairāk, nekā piesātinātās taukskābes.
 
Izmantotā literatūra:
1. Zariņš Z., Neimane L., Uztura mācība, Rīga, LU Akadēmiskais apgāds, 2009;
2. Norris C., Healthy eating, UK, Haynes Publishing, 2009;
3. Havensone G., Meija L., Uztura izpratne, Rīga, Lietišķās informācijas dienests, 2010;
4. Veselības ministrija, Veselības veicināšana un dzīvesveids, Tauki. Pieejams: www.vm.gov.lv/
5. Veselības ministrija, Veselības veicināšana un dzīvesveids, Kas ir trans taukskābes. Pieejams: phoebe.vm.gov.lv/