Uztura alerģijas

Autors: Jeļena Zuboviča, sertificēta uztura speciāliste, uzturzinātnes maģistre, LDUSA valdes locekle
 
Pārtikas alerģija
Statistika liecina, ka aptuveni 5-7 % eiropiešu cieš no uzturlīdzekļu izraisītas alerģijas, tostarp lielākā daļa slimnieku ir gados jauni cilvēki. Tas saistāms ar faktu, ka bērnu imūnā sistēma vēl nav pilnībā izveidojusies. Alerģijas gadījumā organismā veidojas antivielas pret noteiktiem alergēniem. Uzņemot attiecīgo alergēnu (vielas, kuras vesels organisms panes labi) pat visniecīgākajā daudzumā, tie var kļūt aktīvi un izraisīt alerģisku reakciju.
 
 Faktori, kas veicina alerģijas attīstību:
• iedzimtība
• pārspīlēta higiēnas ievērošana zīdaiņa vecumā
• atkārtota infekcijas slimību apkarošana ar antibiotikām
• vienveidīga barība
 
 Alerģiskus simptomus var radīt pārtikas produkti vai pārtikas sastāvdaļas: noteiktas augļu vai dārzeņu šķirnes, zivis, olas, garšvielas, zemesrieksti. Pārtikas alerģijas gadījumos simptomi lielākoties parādās gļotādā. Tie varētu būt mutes un rīkles gļotādas satūkums, nieze vai pat iekaisums, kā arī gļotādas kairinājuma izraisītas sūdzības par gremošanas traktu, piemēram, pārēšanās sajūta, slikta dūša, vemšana, caureja un vēdergraizes. Iespējami arī izsitumi uz ādas, īpašu uz sejas, pumpiņas (nātrene) un nieze. (Dr. Med. Ērihs Krēmers, Dorisa Pāsa „Ēst ar baudu – dzīvot ar prieku”, 2009.)
 
 Pārtikas alerģijas profilaksē liela nozīme ir pareizam uzturam grūtniecības laikā un daudzpusīgam bērna uzturam no agrīna vecuma, izvairoties dot bērnam produktus ar izteiktu sensibilizējošu iedarbību, kā arī savlaicīgai sistemātiskai akūtu un hronisku gremošanas trakta slimību ārstēšanai.
 
 Pārtikas alerģijas gadījumā no uztura izslēdzami šādi produkti:
• visi sarkanas krāsas un saldie produkti, medus, šokolāde, rieksti, citrusaugļi, dārza zemenes, vīnogas, tomāti, burkāni, bietes, sēnes, zivis un jūras veltes, vistas gaļa un olas, govs piens.
 
Nav ieteicami:
• banāni, kivi avokado, hurma, granātāboli, selerijas, pētersīļi, gaļas buljons, skābēti kāposti, garšvielas un pat sīpoli. Šie produkti var ne tikai paši izraisīt alerģisku reakciju, bet arī veicināt organisma reakciju uz citiem, līdz šim nekaitīgiem un pierastiem produktiem.
 
 Bez bažām uzturā var lietot:
• ūdenī vārītas biezputras (griķu, auzu pārslu, prosas, rīsu, kukurūzas putru), izņemot mannas biezputru; dārzeņus (kāpostus, kartupeļus, kabačus, patisonus, rāceņus), gaļu (liellopu, tītara, truša, liesu cūkas gaļu), bet no augļiem – saldskābus ābolus ar zaļu mizu, plūmes un bumbierus.
 Pēc izmeklēšanas un alergēnu noskaidrošanas ārsti parasti atļauj paplašināt uzturā iekļaujamo produktu klāstu. (Laba ārsta padomi „ Alerģija. Kā to ārstēt un novērst”, 2010.)
  
Pārtikas nepanesamība
Rodas, ja organismā trūkst vai ir nepietiekamā daudzumā specifiskai barības sastāvdaļai nepieciešamie pārstrādes enzīmi. Šis trūkums var būt mantots vai arī slimību izraisīts. Pretstatā alerģijai nepanesamības gadījumā asinīs nav antivielu. Izšķir piena cukura (laktozes), augļu cukura (fruktozes), saharozes vai arī sorbīta nepanesamību.
  
Pseidoalerģija
Simptomi līdzinās alerģijas simptomiem, vienīgi nav konstatējams palielināts imūnoglobulīna daudzums. Pseidoalerģijas simptomi ir atkarīgi no apēstās alerģiju izraisošās vielas devas. Pseidoalerģiju var izraisīt histamīns (vairojas produktos, kuros ir ilgs uzglabāšanas termiņš), pārtikas piedevas, salicilskābe ogās, serotonīns šokolādē, tiramīns banānos. Galvenie simptomi bieži ir caureja, aizcietējumi, krampji un parēšanās sajūta. Histamīna un cits pseidoalerģijas gadījumis slimnieki cieš no gļotādas sapampuma un niezes. (Dr. Med. Ērihs Krēmers, Dorisa Pāsa „Ēst ar baudu – dzīvot ar prieku”, 2009.)
  
Krusteniskās alerģijas
Cilvēkam, kam ir alerģija pret ziedputekšņiem, problēmas var radīt arī atsevišķi pārtikas produkti. Tie var izrasīt ne tikai mutes gļotādas niezi, pietūkumu un čūlas, bet arī iesnas, acs gļotādas iekaisumu, bronhiālo astmu un ādas reakcijas (nātreni). Gremošanas trakts parasti nereaģē, tā reakcijas konstatētas tikai izņēmuma gadījumos. Krustoto alerģiju iemesls ir plaši sazarotā augu savstarpējā „radniecība”. Tādēļ alergēni ir līdzīgi. Imūnsistēma reaģē ne tikai uz ziedputekšņiem, bet līdzības dēļ arī uz konkrētām pārtikas produktu sastāvdaļām, piemēram, augļiem, riekstiem vai garšvielām. Kādus pārtikas produktus cilvēks nepanes, ir atkarīgs no tā, pret kuru ziedputekšņu veidu cilvēkam ir alerģija. (www.astmaalergija.lv/ )