Ētikas kodekss

Latvijas Diētas un Uztura Speciālistu Asociācijas
Ētikas kodekss

Ētika ir mācība par tikumību — rūpīgas un sistemātiskas pārdomas par morāla rakstura lēmumiem un uzvedību, kā arī to analīze pagātnē, tagadnē un nākotnē (Medicīnas ētikas rokasgrāmata). Deontoloģija ir beznosacījumu ētika, kura nepaļaujas uz dabisku vēlmju vai mērķu motivāciju, bet atzīst racionālas būtnes autonomiju un spēju brīvi lemt atbilstoši racionāliem universāliem principiem.

1. Vispārīgie jautājumi
1.1. Ētikas kodeksā ietvertās normas ir saistošas visiem Latvijas Republikā esošiem uztura speciālistiem.
1.2. Uztura speciālists ir ārstniecības persona, funkcionālais speciālists, kas ieguvis bakalaura profesionālo grādu veselības aprūpē un uztura speciālista kvalifikāciju (turpmāk – uztura speciālists).
1.3. Ētikas kodekss nosaka uztura speciālista profesionālās ētikas pamatprincipus, vispārējās uzvedības normas, rīcību, ieteikumus saskarsmei ar pacientiem, veselības aprūpes speciālistiem, kolēģiem un sadarbības partneriem, lai sekmētu uztura speciālista amata pienākumu tiesisku, godprātīgu un kvalitatīvu veikšanu un veicinātu sabiedrības uzticību uztura speciālista specialitātei.
1.4. Uztura speciālists savā darbībā ievēro ētikas kodeksā noteiktos pamatprincipus, bet situācijās, kuras nav atrunātas ētikas kodeksā, rīkojas saskaņā ar vispārpieņemtajām uzvedības normām un deontoloģijas principiem.

2. Uztura speciālista ētikas pamatprincipi
2.1. Veicināt augstus profesionālās kompetences standartus, izmantojot uz zinātniskiem pierādījumiem balstītu uztura terapiju, nodrošinot godīgu, kompetentu, atbildīgu profesionālo darbību, ko nosaka profesijas standarts.
2.2. Cienīt katra indivīda tiesības un pamatbrīvības, ievērojot individuālās atšķirības, reliģisko, seksuālo un kultūras piederību un darboties pacienta interesēs.
2.3. Strādāt saskaņā ar veselības aprūpes jomu reglamentējošiem Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.
2.4. Godprātīgi un atbildīgi rīkoties, pieņemot lēmumus, nepieļaujot priekšrocības savām, pacienta tuvinieku vai likumīgo pārstāvju interesēm.
2.5. Sniegt informāciju fiziskām un juridiskām personām, citām institūcijām un sabiedrībai par uztura speciālista profesiju, sniegtajiem pakalpojumiem, nodrošināt indivīdu un sabiedrības izglītošanu par uztura nozīmi veselība veicināšanā slimību profilaksē un uztura politikā.

3. Uztura speciālista profesionālā darbība
3.1. Uztura speciālists nodrošina, ka viņa rīcība visos apstākļos ir profesionāla un tiek ievēroti deontoloģijas principi.
3.2. Uztura speciālists savā darbā ievēro profesijas standartu, izmanto uz zinātniskiem pierādījumiem balstītu uztura terapiju, novērtējot zinātnisko pierādījumu pamatotību un piemērotību, lai ievērotu pacienta individuālās vajadzības. Atbilstoši savai kompetencei kritiski izvērtē medicīnisko tehnoloģiju un zinātnisko sasniegumu pielietojumu drošību attiecībā uz pacientu.
3.3. Uztura speciālists pacientam sniedz informāciju par ārstēšanas procesu, pielietojamām medicīniskām tehnoloģijām un izvirzītajiem mērķiem ārstēšanas procesā.
3.4. Uztura speciālists savas kvalifikācijas ietvaros sniedz pacientam profesionālo atzinumu un nepieciešamības gadījumā rekomendē un iesaista ārstēšanas procesā citus veselības aprūpes speciālistus.
3.5. Uztura speciālists ievēro profesionālo etiķeti, rūpīgi pārdomā savus izteikumus, nelieto vārdus, žestus vai mājienus, kas neatbilst lietišķai saskarsmei.
3.6. Uztura speciālists sarunu, sapulču laikā ievēro mierīgu, neuzbrūkošu toni, uzklausa sarunu biedru, kolēģu argumentus. Nepārtrauc runātāju, izvairās no personīgām piezīmēm, neapstrīdot runātāja labo gribu bez pamatotām iebildēm.
3.7. Uztura speciālists ar savu rīcību un ārējo izskatu rada atbildīgu un profesionālu tēlu, kas nerada mulsumu vai pārpratumus par uztura speciālista profesionālo kompetenci – apģērbs atbilstošs noteiktajai darba vietai, nagu garums, matu sakārtojums neapgrūtina darbu, nav nepatīkams pacientam, rotaslietas netraucē pacientam, nerada savainojumus, smaržas, kosmētika nav pārmērīgā daudzumā.
3.8. Uztura speciālists ir atbildīgs par savu rīcību un uzvedību un nepieļauj situācijas, kas neatbilst vispārpieņemtām deontoloģijas principiem un var kaitēt LDUSA reputācijai, un uztura speciālistu profesionālajam prestižam.
3.9. Uztura speciālists veic pastāvīgu profesionālo pilnveidi ar mērķi saglabāt un uzlabot profesionālās zināšanas, prasmes un kompetences.
3.10. Uztura speciālista darbā nav pieļaujama tieša vai netieša kukuļdošanas pieprasīšana, no pacienta.

4. Uztura speciālista atbildība pret indivīda tiesībām un pamatbrīvībām
4.1. Uztura speciālists veic profesionālo darbību neatkarīgi no pacienta vecuma, dzimuma, rases, tautības, reliģiskās piederības vai pārliecības, seksuālās orientācijas, politiskās pārliecības, sociālā stāvokļa, mantiskā, ģimenes stāvokļa, pacienta funkcionālās nespējas vai citiem apstākļiem.
4.2. Uztura speciālists nodrošina pacienta tiesības uz kvalitatīvu pakalpojumu, kas atbilst klīniskām vadlīnijām un uz pierādījumiem balstītas medicīnas principiem, laipnu attieksmi, kvalificētu ārstniecību un informācijas pieejamību. Uztura speciālists ar savu darbību nenodara kaitējumu pacientam.
4.3. Uztura speciālists ievēro pacienta autonomiju, nodrošina pacienta personas datu konfidencialitāti. Pacienta personas datu izpaušana atļaujama tikai saskaņā ar fizisko personu datu aizsardzību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.
4.4. Uztura speciālists neizpauž jebkādu informāciju par pacientu trešajām personām bez pacienta piekrišanas, izņemot kad šādu pienākumu nosaka saistošie normatīvie akti.
4.5. Uztura speciālists spēj nodrošināt pacienta dokumentu, informācijas konfidencialitāti, nepieļauj sensitīvas informācijas noplūdi.
4.6. Uztura speciālists nepieļauj tādu trešās personas rīcību, kas var kaitēt pacienta veselībai un dzīvībai. Uztura speciālistam nepieciešamības gadījumā nevilcinoties jāinformē kompetentas varas iestādes, lai aizsargātu pacientu.
4.7. Vietā, kur uztura speciālists veic savu profesionālo darbību, viņa rīcībā jābūt atbilstošiem apstākļiem un tehniskam aprīkojumam.
4.8. Uztura speciālists respektē kolēģu un citu veselības aprūpes speciālistu kompetences, veicina sadarbību un komandas darbu, lai īstenotu pacienta vajadzības.
4.9. Uztura speciālists nekaitē kolēģu reputācijai, kā arī nepārvilina pacientus no kolēģiem.
4.10. Profesionālajā darbībā nav pieļaujams mobings, necieņa, aizvainošana, pazemošana, draudi.
4.11. Sadarbojoties ar ražotājiem un sadarbības partneriem, Uztura speciālists piemēro godīgas sadarbības principus.

5. Strādāt saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem
5.1. Uztura speciālists ievēro Latvijas Republikas saistošos normatīvos aktus, Latvijas Republikas saistošos starptautiskos dokumentus un uztura speciālista darbību regulējošo iestāžu norādījumus.

6. Uzņemties atbildību par savu lēmumu pieņemšanu
6.1. Uztura speciālists ir profesionāli autonoms veselības aprūpes speciālists, kurš ir atbildīgs par savu profesionālo kompetenci, teorētisko un praktisko zināšanu pilnveidošanu, kā arī aktīvi piedalās medicīnas izglītības un praktiskā darba standartu attīstīšanā.
6.2. Uztura speciālists atbild par sniegtās informācijas patiesumu atbilstoši savas kompetences līmenim.
6.3. Uztura speciālists patstāvīgi lemj par pakalpojumu un medicīnisko tehnoloģiju nodrošināšanu, kur viņam ir nepieciešamās prasmes, zināšanas un kompetences.
6.4. Uztura speciālists informē pacientu, ja uzskata, ka pacienta izvēlētā, esošā uztura terapija neatbilst uztura speciālistu medicīniskām tehnoloģijām.
6.5. Situācijā, kad pacienta diagnoze nav skaidra vai zināma, vai nepieciešamā terapija neatbilst uztura speciālista prasmēm, kompetencēm un zināšanām, pacients par to tiek informēts un tiek rekomendēts atbilstošas kvalifikācijas speciālists.
6.6. Uztura speciālists sadarbojas ar citiem veselības aprūpes speciālistiem, lai nodrošinātu izvirzīto mērķu sasniegšanu.
6.7. Uztura speciālists var atteikties strādāt ar pacientu, obligāti informējot pacientu par atteikuma iemeslu, informējot par līdzvērtīgu vai citu atbilstošu pakalpojuma sniedzēju konkrētajā situācijā, izņemot neatliekamus gadījumus.
6.8. Uztura speciālists ir atbildīgs par savām rīcībām un uzvedību strādājot ar pacientiem un kolēģiem un nepieļauj situācijas, kas neatbilst vispārpieņemtajām uzvedības normām un deontoloģijas principiem un varētu kaitēt profesionālajam prestižam.

7. Korektas informācijas sniegšana
7.1. Uztura speciālists sniedz korektu, zinātniskos pierādījumos balstītu informāciju par profesiju un kompetencēm. Profesionālajā darbībā nav pieļaujama apzināta maldu un nepatiesas informācijas izplatīšana.
7.2. Uztura speciālists drīkst izmantot tikai to profesionālo nosaukumu, kas raksturo viņa profesionālo statusu, neizmantojot negodīgus, maldinošus paziņojumus.
7.3. Uztura speciālistam jāatturas no tādas uzvedības vai rīcības, kas var apkaunot viņa profesiju vai radīt šaubas par viņa godīgumu un cieņu.
7.4. Saskarsmē ar citām personām rūpēties par uztura speciālistu reputāciju un prestižu, atturēties no izteikumiem, kuri ļautu apšaubīt speciālista profesionalitāti un godīgumu.
7.5. Uztura speciālistam iespēju robežās ir jāinformē sabiedrība par nozares jaunumiem, sasniegumiem un tendencēm, prezentējot savu profesiju, asociāciju un tās darbību.
7.6. Uztura speciālista līdzdalība Latvijas Diētas un Uztura speciālistu asociācijas koptēla un atpazīstamības veicināšanā ir atbalstāma.

Apstiprināts Latvijas Diētas un Uztura Speciālistu Asociācijas biedru pilnsapulces lēmumu, 2021. gada 10. maijā